Stran­de ir varens vārds no Salac­grī­vas līdz Ruca­vai. Stran­dē jūra elpo, dvašo,dzied, runā, spē­lē, elš, čukst un klu­sē, un no tā, kad un kā šal­ko stran­dē, var sajust jūras dzī­vo dvēseli.

STRANDE ir:

pie­jū­ra, pie­ma­re, jūr­ma­la, krasts, kran­te, lie­dags, lie­diņš, lun­ka, līcis, joma, jūras atvi­ja, valks, buk­te, kāpa, plud­ma­le, krau­ja, stāvkrasts… Ir strandma­la, akmeņ­ai­nā stran­de, kāpai­nā stran­de. Stran­dē savil­ka lai­vas pie zvej­nie­ku būdām, lai vēt­ra neie­s­ka­lo­tu jūrā. Jūr­nie­cī­bā stran­dēt nozī­mē vētrā uzbraukt pie­kras­tes sēkļiem vai kuģim tikt izmes­tam sve­šā piekrastē.

Pastās­tus izstā­des fotog­rā­fi­ju parak­stiem ņēmu no Beni­tas Lau­ma­nes 2013. gadā iznā­ku­šā etno­lin­gvis­tis­kā pētī­ju­ma „Jūra lat­vie­šu valo­dā un fol­klo­rā” , kura satu­ru ilus­trē manas fotogrāfijas.

Vārds STRANDE pie­jū­ras nova­du valo­dās iepel­dē­jis sen­die­nās, no lejas­vā­ciem, un zvej­nie­kiem jūru vago­jot. Savu­kārt tie lat­vie­ši, kas tagad pie­stran­dē­ju­ši Īri­jā un Angli­jā, šo vār­du iepa­zīst no senī­ru valo­das nāku­šu, kas poē­tis­ka­jā angļu valo­dā nes nozī­mi – mala, krasts. Iespē­jams, ka aiz­brau­ku­šie lat­vie­ši, ja atgrie­zī­sies, šo vār­du atve­dīs mūskras­tā nu jau kā angļu vārdu…

Lai arī tei­ka stās­ta, ka Kungs Dievs radī­ja jūru, lai tajā zivis varē­tu dzī­vot, nekur nav pateikts, kāpēc mūsu jūrā nekad nav redzē­ta ZELTA ZIVTIŅA.

Saska­tu spēk­pil­nas para­lē­les notver­ta­jos gais­to­ša­jos mūžī­bas mirk­ļos stran­dē, tāpēc izstā­de ir „ KATRAM sava STRANDE”.

Brīv_bildētāja Anta Rugāte

Šo ses­tdien, 23.novembrī, plkst. 16.00 Kol­kas Lībie­šu saie­ta namā uzstā­sies Lat­vi­jas Uni­ver­si­tā­tes Teo­lo­ģi­jas fakul­tā­tes docents, Baz­nī­cas vēs­tu­res dok­tors ANDRIS PRIEDE ar priekš­la­sī­ju­mu SAKRĀLĀS ARHITEKTŪRAS SIMBOLIKA.
Uzzi­nā­sim skaid­ro­ju­mu tik bie­ži redzē­ta­jiem baz­nī­cu sim­bo­liem – torņiem, kupo­liem un citiem elementiem.
Visi laip­ni aicināti!

Sasil­di sal­nu Kolkā!
Šī gada 30. novembrī aici­nām Tevi pie­vie­no­ties mums!

Spī­tē­jot rudens drēg­nu­mam, sasil­dī­sim sal­nu esot kopā.

Lat­vi­jas Kul­tū­ras kole­džas stu­den­tu izpil­dī­tā izrā­de «Dia­logs ar Ziedoni».

Iman­ta Zie­do­ņa Epi­fā­ni­jas un Krā­sai­nās pasa­kas ir īpa­šas, skais­tas, dažā­das, brī­nu­mai­nas un patie­sas. Savie­no­jot vis­as šīs sajū­tas muzi­kā­li plas­tis­kā per­for­man­cē, stu­den­ti izdzī­vo dia­lo­gus, stās­tus un mirk­ļus, ko var atrast dižā dzej­nie­ka darbos.

Priekš­ne­sums tapis 2019. gada pava­sa­rī par godu LKK rīko­ta­jām 4. mai­ja svi­nī­bām «Zie­doņdār­za stāsti».

Reži­so­re – Edī­te Neimane
Lomās – LKA LKK Ska­tu­ves māk­slas spe­cia­li­zā­ci­jas 2. kur­sa studenti

Atbal­sta: Lat­vi­jas Kul­tū­ras kole­dža, Kol­kas Lībie­šu saie­ta nams, Kol­kas evaņ­ģē­lis­ki lute­ris­kā baz­nī­ca, Kol­kas tau­tas nams.
Pasā­ku­ma lai­kā fil­mē un fotogrāfē.

Ir pagā­ju­ši 10 gadi kopš Kol­ka un pie­kras­tes cie­mi tika pār­klā­ti ar met­rī­gu snie­ga segu. Tas bija pār­stei­gums vis­iem. Kat­ram ir stāsts, kā gāja tajās die­nās. Atnāc otrdien, 17.decembrī, plkst. 18.00 uz Lībie­šu saie­ta namu! Ska­tī­si­mies bil­des un dalī­si­mies ar stās­tiem par pie­dzī­vo­to Kol­kas Lie­lā snie­ga laikā.

Kopt sevi, kopt Lat­vi­ju un kopt ide­ju! Šī Iman­ta Zie­do­ņa doma ir jāra­da par ieradumu!

Un par to arī ir šī gada pir­mā izstā­de Kol­kas Lībie­šu saie­ta namā. Tā ir Gunas Hai­nov­skas vei­do­tas bil­žu kolā­žas ar aprak­stiem par Iman­ta Zie­do­ņa dižko­ku atbrī­vo­tā­ju gru­pu, kas aiz­sā­kās 1976. gadā Ungurmui­žā, tā izvei­do­jot lat­vie­šu nāci­jai būtis­ku – Kop-ša-nas – dar­bu kus­tī­bu. Izstā­di papil­di­na reži­so­ra Zigur­da Vidi­ņa fil­ma „Mēs­te­pa­tās” (2013.). Izstā­de un fil­ma ska­tā­ma Lībie­šu saie­ta namā līdz 7. feb­ruā­rim dar­ba die­nās plkst. 8.30 – 17.00.

Lai atce­ra­mies Iman­ta Zie­do­ņa veikumu,
Lai dižko­ki Lat­vi­jā ir nacio­nā­lais mantojums,
Lai Lat­vi­jas kop-ša-nas tra­dī­ci­jas turpinās!
Tik un tā!

Mājas kafej­nī­cu die­nas notiks 6. un 7. jūni­jā rei­zē ar Slī­te­res Ceļo­tā­ju die­nām Lībie­šu kras­tā (no Ģip­kas līdz Ovi­šiem) un Dun­da­gas nova­dā. Pērn aiz­va­dī­jām pir­mos šāda vei­da svēt­kus, kas bija pla­ši apmek­lē­ti un prie­ku sagā­dā­ja gan dalīb­nie­kiem, gan vie­siem, kas lab­prāt devās iepa­zīt mūsu puses mājas vir­tuv­ju ēdienus.

Šogad tur­pi­nā­sim tra­dī­ci­ju un atvēr­sim savas mājas, sētas, uzņē­mu­mus, objek­tus vie­siem uz vienu vai divām die­nām. Šī ir lie­lis­ka iespē­ja vei­dot dār­za svēt­kus sev un ģime­nei, vien­lai­cī­gi izmē­ģi­not, kā tas būtu, ja būtu pašiem sava kafej­nī­ca, kur pie­dā­vāt savus īpa­šos ēdie­nus, dzē­rie­nus, našķus, demons­trēt ama­ta pras­mes u.tml., tādē­jā­di rek­la­mē­jot savu pro­duk­ci­ju, izmē­ģi­not tās pie­vil­cī­bu. Nav būtis­ki, vai jau tagad pie­dā­vā­jat savu pro­duk­ci­ju ceļo­tā­jiem un vie­tē­jiem iedzī­vo­tā­jiem, vai darī­siet to pir­mo rei­zi. Gal­ve­nais ir vēl­me līdzdar­bo­ties un uzmeis­ta­rot ko gar­du svēt­ku apmeklētājiem.

Lai dalīb­nie­ki varē­tu atbil­sto­ši saga­ta­vo­ties, līdz svēt­ku nori­sei tiks orga­ni­zē­tas vai­rā­kas apmā­cī­bas. Pir­mā tik­ša­nās būs 28. jan­vā­rī plkst. 11.00 Kol­kas Lībie­šu saie­ta namā.

Lūdzam pie­teikt savu mājas kafej­nī­cu līdz 24. janvārim!

Semi­nā­ra “Put­ni Kol­kasra­gā – iespē­jas ilgtspē­jī­ga tūris­ma attīs­tī­bai Slī­te­res Nacio­nā­la­jā par­kā” programma

2020. gada 14. feb­ruā­ris Lībie­šu saie­ta namā Kolkā

Orga­ni­zē Dabas aiz­sar­dzī­bas pār­val­de Cen­trā­lās Bal­ti­jas prog­ram­mas pro­jek­ta “Putnu spār­ni – dabas tūrisms lau­ku ilgtspē­jī­gai attīs­tī­bai” (Bal­tic Wings) ietvaros.

Savu dalī­bu semi­nā­rā pie­teikt līdz 2020. gada 7.februārim, rak­stot erika.​klavina@​daba.​gov.​lv vai zva­not 27878099. 

Tik­ša­nās ar Jāni Dambīti

Tik­ša­nās ar Ievu Ančevsku