Lībie­šu svēt­ku lai­kā pie mums vie­so­sies senio­ru deju ansambļi no Tal­li­nas, Kohtla-Jer­ves un Lie­pā­jas. Pirms doša­nās uz Mazir­bi, ansambļi sniegs nelie­lu priekš­ne­su­mu Lībie­šu saie­ta nama pagalmā.

Fil­mas «Izgais­mot Lat­vi­ju» bez­mak­sas seanss Kol­kas Lībie­šu saie­ta namā 17. augus­tā plkst. 16.00. Tas ir sir­snīgs stāsts par Lat­vi­jas apmī­ļo­ša­nu un apce­ļo­ša­nu, iedves­mo­jo­ties no dzej­nie­ka Iman­ta Zie­do­ņa. Fil­ma lat­vie­šu valo­dā ar subtit­riem angļu valodā.

4.septembrī Kol­kas Lībie­šu saie­ta namā būs iespē­jams satik­ties ar LIAA Tal­su biz­ne­sa inku­ba­to­ra vadī­tā­ju un uzzi­nāt sīkāk par to, kādu atbal­stu uzņē­mē­jiem pie­dā­vā inku­ba­tors, un kā var kļūt par dalībnieku.

Jau­no dalīb­nie­ku uzņem­ša­nas kār­ta inku­bā­ci­jā ir no 30.augusta līdz 20.septembrim. Tiek pie­ņem­ti pie­tei­ku­mi no jau­na­jiem vai topo­ša­jiem uzņēmējiem.

Sīkāk par prog­ram­mu var iepa­zī­ties: http://​www​.liaa​.gov​.lv/​l​v​/​i​n​k​u​b​a​t​ori

Stran­de ir varens vārds no Salac­grī­vas līdz Ruca­vai. Stran­dē jūra elpo, dvašo,dzied, runā, spē­lē, elš, čukst un klu­sē, un no tā, kad un kā šal­ko stran­dē, var sajust jūras dzī­vo dvēseli.

STRANDE ir:

pie­jū­ra, pie­ma­re, jūr­ma­la, krasts, kran­te, lie­dags, lie­diņš, lun­ka, līcis, joma, jūras atvi­ja, valks, buk­te, kāpa, plud­ma­le, krau­ja, stāvkrasts… Ir strandma­la, akmeņ­ai­nā stran­de, kāpai­nā stran­de. Stran­dē savil­ka lai­vas pie zvej­nie­ku būdām, lai vēt­ra neie­s­ka­lo­tu jūrā. Jūr­nie­cī­bā stran­dēt nozī­mē vētrā uzbraukt pie­kras­tes sēkļiem vai kuģim tikt izmes­tam sve­šā piekrastē.

Pastās­tus izstā­des fotog­rā­fi­ju parak­stiem ņēmu no Beni­tas Lau­ma­nes 2013. gadā iznā­ku­šā etno­lin­gvis­tis­kā pētī­ju­ma „Jūra lat­vie­šu valo­dā un fol­klo­rā” , kura satu­ru ilus­trē manas fotogrāfijas.

Vārds STRANDE pie­jū­ras nova­du valo­dās iepel­dē­jis sen­die­nās, no lejas­vā­ciem, un zvej­nie­kiem jūru vago­jot. Savu­kārt tie lat­vie­ši, kas tagad pie­stran­dē­ju­ši Īri­jā un Angli­jā, šo vār­du iepa­zīst no senī­ru valo­das nāku­šu, kas poē­tis­ka­jā angļu valo­dā nes nozī­mi – mala, krasts. Iespē­jams, ka aiz­brau­ku­šie lat­vie­ši, ja atgrie­zī­sies, šo vār­du atve­dīs mūskras­tā nu jau kā angļu vārdu…

Lai arī tei­ka stās­ta, ka Kungs Dievs radī­ja jūru, lai tajā zivis varē­tu dzī­vot, nekur nav pateikts, kāpēc mūsu jūrā nekad nav redzē­ta ZELTA ZIVTIŅA.

Saska­tu spēk­pil­nas para­lē­les notver­ta­jos gais­to­ša­jos mūžī­bas mirk­ļos stran­dē, tāpēc izstā­de ir „ KATRAM sava STRANDE”.

Brīv_bildētāja Anta Rugāte

Pie­mi­ņas pasā­kums orķes­tra diri­ģen­tam VIESTURAM RĒRIHAM (1954 – 2015)

Prog­ram­mā

* Ieskats Rērihu dzim­tas grāmatā

* Orķes­tra vēs­tu­res lap­pu­ses 40 gadu garumā

* Kolce­nie­ku un biju­šo orķes­tran­tu atmi­ņu mirkļi.

Atzī­mē­jot kolce­nie­ka, ilgga­dē­ja orķes­tra vadī­tā­ja Vies­tu­ra Rēri­ha jubi­le­ju un pie­mi­ņu, tiks pre­zen­tē­ta grā­ma­ta «Cau­ri gad­sim­tiem. Rērihu un Mier­kal­nu dzim­tas», ko sastā­dī­ju­si Vies­tu­ra māsa, peda­go­ģi­jas dok­to­re, Lat­vi­jas Uni­ver­si­tā­tes eme­ri­tē­tās pro­fe­so­re Aīda Krūze.

Kol­kas Lībie­šu saie­ta namā 21. sep­tembrī plkst. 16.00 aici­nām uz Stās­tu vaka­ru, kur ar saviem stās­tiem par dzī­vi pie­kras­tē dalī­sies Aivars Lud­vigs no Košra­ga Žoku mājām. Viņš ir pie­rak­stī­jis vai­rā­kas kla­des ar pie­kras­tes ļau­žu atmi­ņām un ir pie­kri­tis ar šiem stās­tiem dalīties.

Kol­kas tra­di­cio­nā­lais Miķeļ­die­nas dze­jas tir­gus šoreiz notiks Kol­kas Lībie­šu saie­ta nama pagal­mā šo ses­tdien. Būs ande­le, mie­lo­ša­nās, dzies­mas un dze­ja. Tir­gus īpa­šais vie­sis – dul­lais pit­radz­nieks Gunārs Anše­vics – pre­zen­tēs savu jau­no grā­ma­tu «Zagļciem­nie­ku stāsti».
Kā jau kār­tī­gā tir­gū – sāk­sim no paša rīta, plkst. 9.00!

Šo ses­tdien, 23.novembrī, plkst. 16.00 Kol­kas Lībie­šu saie­ta namā uzstā­sies Lat­vi­jas Uni­ver­si­tā­tes Teo­lo­ģi­jas fakul­tā­tes docents, Baz­nī­cas vēs­tu­res dok­tors ANDRIS PRIEDE ar priekš­la­sī­ju­mu SAKRĀLĀS ARHITEKTŪRAS SIMBOLIKA.
Uzzi­nā­sim skaid­ro­ju­mu tik bie­ži redzē­ta­jiem baz­nī­cu sim­bo­liem – torņiem, kupo­liem un citiem elementiem.
Visi laip­ni aicināti!