Izstādē redzamas fotogrāfijas no filmu procesa, ko veidojuši hantu bērni atrodoties “Meža filmu skolā” /Forest Film School/ hantu teritrorijā, dokumentālus foto, skaņas instalācijas un fragmentus no hantu kultūras, ko ir iemūžinājuši cilvēki, kas devās ekspedīcijā “Zīmes un stāsti” /Signs and stories. Tāpat izstādes laikā, jums ir iespēja uzvilkt tradicionālo hantu kleitu, iekārtoties hantu teltī un klausīties dalībnieku atmiņas. Izstādes veidotāji tās dokumentālajā daļā ir atspoguļojuši kultūru draudzības tematiku. Ekspedīcijas laikā, esot savienojumā ar hantu kultūru, caur radošo procesu, uzplauka dziļa draudzība starp filmu veidošanas skolotājiem un hantu bērniem.
- un 2019. gadu vasarās Somugru filmu fonds organizēja “Meža filmu skolu” /Forest Film School/, kas bija 10 dienu nometne hantu jauniešiem dziļi Sibīrijas mežos. Ar igauņu, ungāru un somu mākslinieku, un filmu veidotāju palīdzību hantu bērni veidoja filmas savā valodā. Tā bija hantu bērnu iespēja dalīties ar citiem stāstos par hantu kultūru.
“Meža filmu skola” /Forest Film School/ somugru jauniešiem ‘’izauga’’ no ‘’Soumgru filmu festivāla’’ un aizsākās 2014. Gadā. To organizētāja ir Edina Csüllög, kas ir ungāru filmu veidotāja un dzīvo Igaunijā vairāk kā 10 gadus. Tajā brīdī viņiem bija pārāk maz filmu, lai veidotu festivālu, un viņi sāka izglītot somugru jauniešus, lai ieinteresētu tos veidot somugru filmas.
Tā radās “Meža filmu skola” /Forest Film School/, kas notika lāču godināšanas zemē, šī teritorija ir sasniedzama tikai ar kājām caur purvu vai laivu pa upi, bet šī nav pasaka.
Anti Naulainen, viens no “Meža filmu skolas” /Forest Film School/ skolotājiem, par savu pieredzi stāsta, ka filmu nometne notika dziļi pirmatnējā mežā, vietā, kur iepriekš bija vasaras nometne Aļņu audzētājiem. Uz nometnes vietu var nokļūt ar kājām caur purvu vai laivu pa upi. Visu dzīvošanai nepieciešamo uz turieni ir jātransportē. Pat elektrība tur tiek nogādāta dīzeļa degvielas veidā, kas tiek izmantota dīzeļa ģeneratoram, kas fonā visām aktivitātēm klusām skan. Hantu jaunieši bija ļoti ieinteresēti filmu veidošanā. Pirmajā gadā, nometnē piedalījās 25 jaunieši, bet nākamajā jau 35. Pirmajā gadā uzsvars tika likts uz filmu veidošanas procesu, bet otrajā uz filmu apskaņošanu hantu valodā. Nometne tiek organizēta, lai hantu jaunieši dziļāk iepazītu paši savu kultūru. Diemžēl, tikai 5 nometnes dalībnieki runāja hantu valodā.
Kā mēs varam stāstīt stāstus valodā, kuru saprot tik maz cilvēki?
Pamatojoties uz 2010. gada datiem, šeit bija aptuveni 9 500 runājošie hantu valodā – Obas- Ugru valodu grupas valodā Šai tautai nav izglītības un kultūra filmu veidošanai savā valodā.
Šī izstāde ir par valodu. Sarunvalodu, dzimto un filmu valodu. Par valodu saglabāšanu un attīstību. Par pamatiedzīvotāju kultūras saglabāšanu un attīstību. Par attiecībām starp valodām kurā domājam un runājam. Cik daudz valoda, kurā domājam, maina mūsu domāšanu?
Šī reģiona pamattautām raksturīgais dzīvesveids pazīstams kā šamanisms, kas vienlaikus sevī slēpj gan asu pretestību skarbajiem dzīves apstākļiem, gan svētpilnu attieksmi pret dzīvo dabu. Mūsdienās pirmatnējo tautu dzīvesveida saglabāšana, ir sava veida māksla, kuru iespējams attēlot filmās.
Filmas ir lielisks veids, kā iepazīstināt citas tautas ar pirmatnējo tautu kultūru.
Ceram, ka šī izstāde skatītājiem atklās tālo hantu pirmatnējo pasauli un ieaicīnās tajā!
Izstādi organizē NGO FUFF (Somugru filmu fonds).
Pēdējos sešus gadus, šī bezpeļņas organizācija, ir atbalstījusi mazu somugru tautas filmu mākslu.
Izstādi atbalsta “Estonian-Finnish Cultural Foundation”, “Cultural Endowment of Estonia” un “Kindreds Peoples Program”.
Izstādes komanda:
Kurators – Edina Csüllög
Filmas – Num Sang Joh jaunieši
Bildes un teksti – Anti Naulainen, Liis Nimik, Outi Rossi, Tõnu Kilusk, Edina Csüllög, Martin Männik, Laura Kõiv
Tekstila māksla – Eleriin Seim
Dizains – Evelin Urm
Skaņas dizains – Vootele Ruusmaa
Sociālie mediji – Berta Kisand
Sabiedriskās attiecības – Piret Räni, Edina Csyllög
Redaktors – Hedda Maurer
