Antas Rugātes fotoizstāde «KATRAM sava STRANDE»

Stran­de ir varens vārds no Salac­grī­vas līdz Ruca­vai. Stran­dē jūra elpo, dvašo,dzied, runā, spē­lē, elš, čukst un klu­sē, un no tā, kad un kā šal­ko stran­dē, var sajust jūras dzī­vo dvēseli.

STRANDE ir:

pie­jū­ra, pie­ma­re, jūr­ma­la, krasts, kran­te, lie­dags, lie­diņš, lun­ka, līcis, joma, jūras atvi­ja, valks, buk­te, kāpa, plud­ma­le, krau­ja, stāvkrasts… Ir strandma­la, akmeņ­ai­nā stran­de, kāpai­nā stran­de. Stran­dē savil­ka lai­vas pie zvej­nie­ku būdām, lai vēt­ra neie­s­ka­lo­tu jūrā. Jūr­nie­cī­bā stran­dēt nozī­mē vētrā uzbraukt pie­kras­tes sēkļiem vai kuģim tikt izmes­tam sve­šā piekrastē.

Pastās­tus izstā­des fotog­rā­fi­ju parak­stiem ņēmu no Beni­tas Lau­ma­nes 2013. gadā iznā­ku­šā etno­lin­gvis­tis­kā pētī­ju­ma „Jūra lat­vie­šu valo­dā un fol­klo­rā” , kura satu­ru ilus­trē manas fotogrāfijas.

Vārds STRANDE pie­jū­ras nova­du valo­dās iepel­dē­jis sen­die­nās, no lejas­vā­ciem, un zvej­nie­kiem jūru vago­jot. Savu­kārt tie lat­vie­ši, kas tagad pie­stran­dē­ju­ši Īri­jā un Angli­jā, šo vār­du iepa­zīst no senī­ru valo­das nāku­šu, kas poē­tis­ka­jā angļu valo­dā nes nozī­mi – mala, krasts. Iespē­jams, ka aiz­brau­ku­šie lat­vie­ši, ja atgrie­zī­sies, šo vār­du atve­dīs mūskras­tā nu jau kā angļu vārdu…

Lai arī tei­ka stās­ta, ka Kungs Dievs radī­ja jūru, lai tajā zivis varē­tu dzī­vot, nekur nav pateikts, kāpēc mūsu jūrā nekad nav redzē­ta ZELTA ZIVTIŅA.

Saska­tu spēk­pil­nas para­lē­les notver­ta­jos gais­to­ša­jos mūžī­bas mirk­ļos stran­dē, tāpēc izstā­de ir „ KATRAM sava STRANDE”.

Brīv_bildētāja Anta Rugāte