
Strande ir varens vārds no Salacgrīvas līdz Rucavai. Strandē jūra elpo, dvašo,dzied, runā, spēlē, elš, čukst un klusē, un no tā, kad un kā šalko strandē, var sajust jūras dzīvo dvēseli.
STRANDE ir:
piejūra, piemare, jūrmala, krasts, krante, liedags, liediņš, lunka, līcis, joma, jūras atvija, valks, bukte, kāpa, pludmale, krauja, stāvkrasts… Ir strandmala, akmeņainā strande, kāpainā strande. Strandē savilka laivas pie zvejnieku būdām, lai vētra neieskalotu jūrā. Jūrniecībā strandēt nozīmē vētrā uzbraukt piekrastes sēkļiem vai kuģim tikt izmestam svešā piekrastē.
Pastāstus izstādes fotogrāfiju parakstiem ņēmu no Benitas Laumanes 2013. gadā iznākušā etnolingvistiskā pētījuma „Jūra latviešu valodā un folklorā” , kura saturu ilustrē manas fotogrāfijas.
Vārds STRANDE piejūras novadu valodās iepeldējis sendienās, no lejasvāciem, un zvejniekiem jūru vagojot. Savukārt tie latvieši, kas tagad piestrandējuši Īrijā un Anglijā, šo vārdu iepazīst no senīru valodas nākušu, kas poētiskajā angļu valodā nes nozīmi – mala, krasts. Iespējams, ka aizbraukušie latvieši, ja atgriezīsies, šo vārdu atvedīs mūskrastā nu jau kā angļu vārdu…
Lai arī teika stāsta, ka Kungs Dievs radīja jūru, lai tajā zivis varētu dzīvot, nekur nav pateikts, kāpēc mūsu jūrā nekad nav redzēta ZELTA ZIVTIŅA.
Saskatu spēkpilnas paralēles notvertajos gaistošajos mūžības mirkļos strandē, tāpēc izstāde ir „ KATRAM sava STRANDE”.
Brīv_bildētāja Anta Rugāte

Ir pagājuši 10 gadi kopš Kolka un piekrastes ciemi tika pārklāti ar metrīgu sniega segu. Tas bija pārsteigums visiem. Katram ir stāsts, kā gāja tajās dienās. Atnāc otrdien, 17.decembrī, plkst. 18.00 uz Lībiešu saieta namu! Skatīsimies bildes un dalīsimies ar stāstiem par piedzīvoto Kolkas Lielā sniega laikā.

Kopt sevi, kopt Latviju un kopt ideju! Šī Imanta Ziedoņa doma ir jārada par ieradumu!
Un par to arī ir šī gada pirmā izstāde Kolkas Lībiešu saieta namā. Tā ir Gunas Hainovskas veidotas bilžu kolāžas ar aprakstiem par Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupu, kas aizsākās 1976. gadā Ungurmuižā, tā izveidojot latviešu nācijai būtisku – Kop-ša-nas – darbu kustību. Izstādi papildina režisora Zigurda Vidiņa filma „Mēstepatās” (2013.). Izstāde un filma skatāma Lībiešu saieta namā līdz 7. februārim darba dienās plkst. 8.30 – 17.00.
Lai atceramies Imanta Ziedoņa veikumu,
Lai dižkoki Latvijā ir nacionālais mantojums,
Lai Latvijas kop-ša-nas tradīcijas turpinās!
Tik un tā!
Mājas kafejnīcu dienas notiks 6. un 7. jūnijā reizē ar Slīteres Ceļotāju dienām Lībiešu krastā (no Ģipkas līdz Ovišiem) un Dundagas novadā. Pērn aizvadījām pirmos šāda veida svētkus, kas bija plaši apmeklēti un prieku sagādāja gan dalībniekiem, gan viesiem, kas labprāt devās iepazīt mūsu puses mājas virtuvju ēdienus.
Šogad turpināsim tradīciju un atvērsim savas mājas, sētas, uzņēmumus, objektus viesiem uz vienu vai divām dienām. Šī ir lieliska iespēja veidot dārza svētkus sev un ģimenei, vienlaicīgi izmēģinot, kā tas būtu, ja būtu pašiem sava kafejnīca, kur piedāvāt savus īpašos ēdienus, dzērienus, našķus, demonstrēt amata prasmes u.tml., tādējādi reklamējot savu produkciju, izmēģinot tās pievilcību. Nav būtiski, vai jau tagad piedāvājat savu produkciju ceļotājiem un vietējiem iedzīvotājiem, vai darīsiet to pirmo reizi. Galvenais ir vēlme līdzdarboties un uzmeistarot ko gardu svētku apmeklētājiem.
Lai dalībnieki varētu atbilstoši sagatavoties, līdz svētku norisei tiks organizētas vairākas apmācības. Pirmā tikšanās būs 28. janvārī plkst. 11.00 Kolkas Lībiešu saieta namā.
Lūdzam pieteikt savu mājas kafejnīcu līdz 24. janvārim!
Semināra “Putni Kolkasragā – iespējas ilgtspējīga tūrisma attīstībai Slīteres Nacionālajā parkā” programma
2020. gada 14. februāris Lībiešu saieta namā Kolkā

Organizē Dabas aizsardzības pārvalde Centrālās Baltijas programmas projekta “Putnu spārni – dabas tūrisms lauku ilgtspējīgai attīstībai” (Baltic Wings) ietvaros.
Savu dalību seminārā pieteikt līdz 2020. gada 7.februārim, rakstot erika.klavina@daba.gov.lv vai zvanot 27878099.
Tikšanās ar Ievu Ančevsku